UZ BRISELI PĒC INNOVĀCIJĀM

image_gallery

06.11.2014.

Jaunās tehnoloģijas būtiski maina mūsu bērnu un jauniešu izglītošanos. Laiks, kad mācību procesā skolotājs tikai runāja un skolēni tikai klausījās, paliek pagātnē.

Jaunās iespējas aktivizē visu klasi, bērni paši kļūst par saviem skolotājiem un daudz ātrāk un ērtāk apgūst mācību vielu. Bērni, kas tagad sāk skolas gaitas un ir uzauguši ar datoriem, viedtālruņiem un „Vikipēdijas”sniegtajām iespējām, tā ir digitālā paaudze, kas uz mācībām dodas ar digitālajām skolassomām. Skolēniem tas šķiet pavisam dabiski.

Kad jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla eTwinning ietvaros izsludināja konkursu apmācībām Briselē -„Tiešsaistes sadarbības projekti nākotnes klasē”, es uzreiz  nolēmu piedalīties, jo starptautiskā pieredze ir ļoti nepieciešama  mūsu skolai, lai atbilstu  nosaukumam „Innovatīvā skola” un sekmīgi izmantotu  jaunās tehnologijas mācību procesā. Jau šogad mēs izmantojam planšetdatorus mācību stundu laikā. Piedalīties seminārā no Latvijas tika izvēlēti divi cilvēki, tajā skaitā biju arī es. Jūtot lielu atbildību, es devos uz Briseli piedalīties „Nākotnes klases laboratorijā – Future Calssroom Lab”.

Nākotnes klases laboratoriju ir izveidojusi organizācija „European Schoolnet”, to atbalsta 30 ministrijas un nozares partneri. Laboratorijas mērķis ir palīdzēt iztēloties, kā parastas klases un citas mācību telpas var viegli reorganizēt, lai mainītu mācīšanas un mācīšanās stilu.Nākotnes klase nebūs piebāzta ar somām, burtnīcām un grāmatām. Tās būs aizstājuši mazi, gudri planšetdatori. Tādēļ speciālisti prognozē, ka modelis, kurā skolotājs, sēžot pie galda, nodod savas zināšanas skolēniem, izzudīs, vai vismaz radikāli mainīsies. Viņuprāt, nākotnes skolas galvenais uzdevums ir izdzīvot mācību procesu kopā ar skolēnu. Šādā skolā bērns jutīsies komfortablāk.

Pateicoties mūsu pasniedzējam Bartam Verswijvel mēs apguvām dažādus IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) rīkus un metodes, lai veicinātu radošu, interaktīvu un efektīvu mācību darbu.

Seminārs arī deva lielisku iespēju iegūt pieredzi no citām valstīm: Īrijas, Nīderlandes, Spānijas, Portugāles, Slovākijas, Slovēnijas, Čehijas, Krētas, Polijas un Vācijas.

Ar semināra dalībniekiem mēs diskutējām, kā mūsu mācību iestādēs tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas, rādījām labās prakses piemērus. Lielāko daļu no iegūtā centīsimies izmēģināt arī mūsu skolā. Jau izstrādātas vairākas mācību programmas datoriem vai planšetēm, piemēram, mācību spēles, kurās skolēniem jāsadarbojas, lai noteiktu gramatiskās formas, atrisinātu matemātikas uzdevumus vai pazītu figūras.Tagad mācību procesā aizvien plašāk tiek iesaistītas sarežģītas lomu spēles, un tās ir ļoti efektīvas. Izrādās, cilvēkiem patīk mācīties, veicot simulācijas. Vidusskolās un pamatskolās spēles ir aizraujošs, jēgpilns un efektīvs paņēmiens, lai ieinteresētu skolēnus, it īpaši tāpēc, ka viņi ir pieraduši pie jaunajām tehnoloģijām un saista tās ar kaut ko pozitīvu. Kā arī jaunas mācību programmas datoriem dāvā lieliskas iespējas tiešsaistes spēlēs detalizēti sekot katra skolēna zināšanu apguvei.

Šis seminārs deva arī lielisku iespēju iepazīties un nodibināt kontaktus, kā arī apgūt jaunas prasmes un iemaņas, ko var izmantot mācību procesā, lai sagatavotu interaktīvas stundas. Ir prieks, ka semināra laikā arī radās idejas jauniem kopīgiem starptautiskiem projektiem.Vēlos izteikt pateicību Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai par iespēju un atbalstu, ko tā sniedz Latvijas pedagogiem.

 

Informācija sagatavoja

Alina Jeremenko,

Daugavpils 3.vidusskolas

angļu valodas skolotāja un metodiķe

544feae8aa877

544feae8c2a4e

544fec9553ce7

544fec9537912

54561ad3561e8

 

 
Daugavpils 3. vidusskola